noskurināt
noskurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskurinu | noskurinām | noskurināju | noskurinājām | noskurināšu | noskurināsim |
| 2. pers. | noskurini | noskurināt | noskurināji | noskurinājāt | noskurināsi | noskurināsiet, noskurināsit |
| 3. pers. | noskurina | noskurināja | noskurinās | |||
Pavēles izteiksme: noskurini (vsk. 2. pers.), noskuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskurinot (tag.), noskurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskurinātu
Vajadzības izteiksme: jānoskurina
1.Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
2.Skurinot novirzīt nost (no kā).
2.1.Skurinot (ko), novirzīt ko nost (no tā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Nē, — viņa sev teica un noskurināja pārņēmušās noskaņas.
- Noskurinājis antenām līdzīgās ūsas, tūlīt pat žigli kaut kur nozuda.
- Pēc laikau gan putns piecēlies un noskurinājis sniegu no sevis.
- Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpa dvēseles paliekas!
- Nora noraidoši noskurinās, šķībi pasmaida, ejot prom, vēlreiz atskatās.