noskurināties
noskurināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskurinos | noskurināmies | noskurinājos | noskurinājāmies | noskurināšos | noskurināsimies |
| 2. pers. | noskurinies | noskurināties | noskurinājies | noskurinājāties | noskurināsies | noskurināsieties, noskurināsities |
| 3. pers. | noskurinās | noskurinājās | noskurināsies | |||
Pavēles izteiksme: noskurinies (vsk. 2. pers.), noskurinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskurinoties (tag.), noskurināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskurinātos
Vajadzības izteiksme: jānoskurinās
1.Īsu brīdi skurināties un pabeigt skurināties.
1.1.Nopurināties (par dzīvniekiem).
2.apvidvārds Kādu laiku dzīvot bez darba.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Reizēm jau rokas nolaižas, bet noskurinies un ej tālāk!
- Bet pēc tam savelk muti un vēl piedevām liek noskurināties, brrrrrr...
- Vallija noskurinājās, it kā tā varētu visu netīkamo nopurināt.
- Noskurinājies viņš pārslēdza vēl dažus kanālus, kamēr ieraudzīja ekrānā skrienošas antilopes.
- — jauzdams, ka pļāpā galīgas muļķības, viņš gandrīz vai noskurinājās.