norumelēt
norumelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norumelēju | norumelējam | norumelēju | norumelējām | norumelēšu | norumelēsim |
| 2. pers. | norumelē | norumelējat | norumelēji | norumelējāt | norumelēsi | norumelēsiet, norumelēsit |
| 3. pers. | norumelē | norumelēja | norumelēs | |||
Pavēles izteiksme: norumelē (vsk. 2. pers.), norumelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norumelējot (tag.), norumelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norumelētu
Vajadzības izteiksme: jānorumelē
Rumelēt un pabeigt rumelēt; izrumelēt.
Avoti: LLVV