noredzēt
noredzēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noredzu | noredzam | noredzēju | noredzējām | noredzēšu | noredzēsim |
| 2. pers. | noredzi | noredzat | noredzēji | noredzējāt | noredzēsi | noredzēsiet, noredzēsit |
| 3. pers. | noredz | noredzēja | noredzēs | |||
Pavēles izteiksme: noredzi (vsk. 2. pers.), noredziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noredzot (tag.), noredzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noredzētu
Vajadzības izteiksme: jānoredz
1.Nosapņot2.
3.Sajust; vērīgi skatoties, saredzēt.
6.apvidvārds Noskaust ar ļaunu aci.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es zinu, ka viņa būs gudra un iemācīs savas meitas noredzēt.
- Neko nenoredzēju un nenodzirdēju, uzzināju savu īsto vārdu, kas man bija svešs.
- Domāju, ka jā, jo pat visdrausmīgākajos murgos neviens cilvēks nevarētu neko tādu noredzēt.
- Glezna ta glezna, bet Līnas nākotne tur ir noredzēta, kā ūdenī būtu skatījies.
- Tā, ko es pirmīt noredzēju!