nosapņot
nosapņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosapņoju | nosapņojam | nosapņoju | nosapņojām | nosapņošu | nosapņosim |
| 2. pers. | nosapņo | nosapņojat | nosapņoji | nosapņojāt | nosapņosi | nosapņosiet, nosapņosit |
| 3. pers. | nosapņo | nosapņoja | nosapņos | |||
Pavēles izteiksme: nosapņo (vsk. 2. pers.), nosapņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosapņojot (tag.), nosapņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosapņotu
Vajadzības izteiksme: jānosapņo
1.Sapņot un pabeigt sapņot; izsapņot.
2.No sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.
- Līdz saullēktam vēl tālu, un pāris sapņu vēl varēs nosapņot.
- Pēc vairākām nedēļām notikušais Aivaram jau šķita tik tāls kā nosapņots.
- Trīspadsmitgadīgs puika to nespēj nosapņot, arī četrpadsmitgadīgs un sešpadsmitgadīgs ne.
- Protams, ja izdosies kaut ko nosapņot un nosapņoto atcerēties. «