noplīkšķēt

Lietojuma biežums :

noplīkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	noplīkšķu	noplīkšķam	noplīkšķēju	noplīkšķējām	noplīkšķēšu	noplīkšķēsim
2. pers.	noplīkšķi	noplīkšķat	noplīkšķēji	noplīkšķējāt	noplīkšķēsi	noplīkšķēsiet, noplīkšķēsit
3. pers.	noplīkšķ		noplīkšķēja		noplīkšķēs

Pavēles izteiksme: noplīkšķi (vsk. 2. pers.), noplīkšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: noplīkšķot (tag.), noplīkšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: noplīkšķētu

Vajadzības izteiksme: jānoplīkšķ

noplīkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: noplīkši (vsk. 2. pers.), noplīkšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: noplīkšot (tag.), noplīkšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: noplīkšētu

Vajadzības izteiksme: jānoplīkš

Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Kad Sandors pacēla krūzi, no zariem noplīkšķēja lietuslāšu šalts.
Pavirinot vaļā atstātās durvis, skapja plastmasas iekšās noplīkšķēja pavasarīgs lāšu troksnis.
Tās gaisā noplīkšķ un ātri nogulst sloksnēs uz zaļganā ūdens.
ju-mā-loks ju-mā-loks — uz ceļa noplīkšķ retas lietus piles.
Kā panteras aste tas viņai bija noplīkšķējis pret mugurkaulu.