noplinkšēt
noplinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | noplinkšu | noplinkšam | noplinkšēju | noplinkšējām | noplinkšēšu | noplinkšēsim |
2. pers. | noplinkši | noplinkšat | noplinkšēji | noplinkšējāt | noplinkšēsi | noplinkšēsiet, noplinkšēsit |
3. pers. | noplinkš | noplinkšēja | noplinkšēs |
Pavēles izteiksme: noplinkši (vsk. 2. pers.), noplinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplinkšot (tag.), noplinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplinkšētu
Vajadzības izteiksme: jānoplinkš
Īsu brīdi, vienu reizi plinkšēt.
Avoti: LLVV