noplīkšēt
noplīkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplīkšu | noplīkšam | noplīkšēju | noplīkšējām | noplīkšēšu | noplīkšēsim |
| 2. pers. | noplīkši | noplīkšat | noplīkšēji | noplīkšējāt | noplīkšēsi | noplīkšēsiet, noplīkšēsit |
| 3. pers. | noplīkš | noplīkšēja | noplīkšēs | |||
Pavēles izteiksme: noplīkši (vsk. 2. pers.), noplīkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplīkšot (tag.), noplīkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplīkšētu
Vajadzības izteiksme: jānoplīkš
Īsu brīdi, vienu reizi plīkšēt.
Avoti: LLVV