nomičot
nomičot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomičoju | nomičojam | nomičoju | nomičojām | nomičošu | nomičosim |
| 2. pers. | nomičo | nomičojat | nomičoji | nomičojāt | nomičosi | nomičosiet, nomičosit |
| 3. pers. | nomičo | nomičoja | nomičos | |||
Pavēles izteiksme: nomičo (vsk. 2. pers.), nomičojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomičojot (tag.), nomičošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomičotu
Vajadzības izteiksme: jānomičo
Mičot un pabeigt mičot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad bija nomičota, tad deva brūte vīra tēvam un mātei dāvanas.
- Vairāk suitu sievas aicina tāli ļaudis, bet mēs tik labprāt nomičotu arī vietējos pārus," saka I.Leimane.
- Es atceros, ka mani ar čali nomičoja, es sāku raudāt un aizskrēju projām," pieredzē dalās Patmalniece.
- Izdejojāmies kārtīgi , nomičoja ar
- ta nu sanāk, ka nomičos tai labajā dienā...