nolūrēt
nolūrēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolūru | nolūram | nolūrēju | nolūrējām | nolūrēšu | nolūrēsim |
| 2. pers. | nolūri | nolūrat | nolūrēji | nolūrējāt | nolūrēsi | nolūrēsiet, nolūrēsit |
| 3. pers. | nolūr | nolūrēja | nolūrēs | |||
Pavēles izteiksme: nolūri (vsk. 2. pers.), nolūriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolūrot (tag.), nolūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolūrētu
Vajadzības izteiksme: jānolūr
Slepus noskatīties, novērot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Jā, es reiz pa durvju šķirbu nolūrēju, kā viņa maina tamponus...
- Nesaka ar, tikai nolūr caur pieri, it kā es būtu vīriešu tualetē iemaldījies sievišķis.
- Vecais tikai nolūrēja.
- Mēs nolūrējām.
- Un tie visi uz mani klusēdami nolūrēja tāpat kā lauva vārtos.