nolupināt
nolupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolupinu | nolupinām | nolupināju | nolupinājām | nolupināšu | nolupināsim |
| 2. pers. | nolupini | nolupināt | nolupināji | nolupinājāt | nolupināsi | nolupināsiet, nolupināsit |
| 3. pers. | nolupina | nolupināja | nolupinās | |||
Pavēles izteiksme: nolupini (vsk. 2. pers.), nolupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolupinot (tag.), nolupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolupinātu
Vajadzības izteiksme: jānolupina
1.Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt.
1.1.Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
2.lieto: reti Atdalot no kā, noēst nelieliem kumosiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pētera virves tiek atpiņķētas, viņš uzmanīgi nolupina plāksteri no mutes.
- Gaļu nolupina no kauliem, sagriež smalkāk un pievieno zupai.
- Valentīna dienā mamma uzdāvināja tētim ādu, kuru bija nolupinājusi pagājušajā gadā.
- Jānolupina zaļā daļa no katra ziediņa, lai nebūtu rūgtums.
- Pārsteigums bija, kad nolupināja balonu un ledus bumbas bija bezkrāsainas, vienādas.