noluncināt
noluncināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noluncinu | noluncinām | noluncināju | noluncinājām | noluncināšu | noluncināsim |
| 2. pers. | noluncini | noluncināt | noluncināji | noluncinājāt | noluncināsi | noluncināsiet, noluncināsit |
| 3. pers. | noluncina | noluncināja | noluncinās | |||
Pavēles izteiksme: noluncini (vsk. 2. pers.), nolunciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noluncinot (tag.), noluncināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noluncinātu
Vajadzības izteiksme: jānoluncina
Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad kaķis pēc pēršanas asti noluncinot , tad viņš nolādot to , kas pēris