nolupt
Lietojuma biežums :
nolupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Lūpot atdalīties nost.
1.1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
Stabili vārdu savienojumiNolupis cilvēks.
2.apvidvārds Nokrāpt, apkrāpt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri