nokārtoties
Lietojuma biežums :
nokārtoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri