nokārties
Lietojuma biežums :
nokārties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
1.1.Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) — parasti par locekļiem, galvu.
1.2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
2.Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
3.parasti formā: trešā persona Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
4.apvidvārds Būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri