noklaiņot
noklaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklaiņoju | noklaiņojam | noklaiņoju | noklaiņojām | noklaiņošu | noklaiņosim |
| 2. pers. | noklaiņo | noklaiņojat | noklaiņoji | noklaiņojāt | noklaiņosi | noklaiņosiet, noklaiņosit |
| 3. pers. | noklaiņo | noklaiņoja | noklaiņos | |||
Pavēles izteiksme: noklaiņo (vsk. 2. pers.), noklaiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklaiņojot (tag.), noklaiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklaiņotu
Vajadzības izteiksme: jānoklaiņo
Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa pilsētu noklaiņoju vairākas stundas, pētīju ielas, mājas, cilvēkus, debesis, skatlogus.
- Trīs dienas viņi noklaiņoja 10480
- Pa dārzu noklaiņojam nedaudz virs stundas un nolemjam doties uz centru.
- Noklaiņojam kādu pusstundu, ieeju pāris grāmatu veikalos, bet domu tā arī neatrodam.
- Bieži viņi arī lielu dienas daļu noklaiņo!