noklaigāt
noklaigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklaigāju | noklaigājam | noklaigāju | noklaigājām | noklaigāšu | noklaigāsim |
| 2. pers. | noklaigā | noklaigājat | noklaigāji | noklaigājāt | noklaigāsi | noklaigāsiet, noklaigāsit |
| 3. pers. | noklaigā | noklaigāja | noklaigās | |||
Pavēles izteiksme: noklaigā (vsk. 2. pers.), noklaigājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklaigājot (tag.), noklaigāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklaigātu
Vajadzības izteiksme: jānoklaigā
Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašā rīta agrumā jau tālumā dzirdēju dzērvi, pēc laiciņa pārlidoja 20 gulbji, tad dzērve ne tikai noklaigāja, bet arī parādījās, tad aizlidoja vēl 14 gulbji un pēc tam arī paliels zosu kāsis.
- Tad pateicībā kaut ko noklaigāja, ieknāba Arturam rokā, pagaršoja un pamēģināja nokost pirkstu, bet, kad tas neizdevās, izpleta spārnus un – aizjoza saulrietā.