Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Raudupīte lasīja vēlreiz visu diktātu, es atkal noklabināju komatus.
- Un tad es tik skaļi noklabināju zobus, ka visas blusas aiz bailēm aizlikās prom, paslēpjoties kaut kur astē.
- Ar grāmatām, manuprāt, tajā darbā nebija nekāda sakara, tētis nemitīgi pētīja garlaicīgus papīrus un, iegrimis domās, brīdi pa brīdim noklabināja skaitīkļu kauliņus.
- Berlina kungs apsēdās pie pianīna, noklabināja vāku un pārbrauca pāri taustiņiem kaut kādus treļļus, kā nespēdams uzreiz izvēlēties pareizo meldiņu, bet pēc tam sāka klimperēt kaut ko lēnu un mierīgu.
- Midlers ( militāristu tradīcijas, neko nepadarīsi) tūlīt pat ņēmās vicināties ar rokām — viņš paliek kreisajā pusē, Babajs pa labi, bet man, lai arī kas līstu ārā no tās nolādētās bruņotās konservbundžas, jānoklabina aizslēgs un jāiebļaujas " ruki verh".