noklabināt
noklabināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklabinu | noklabinām | noklabināju | noklabinājām | noklabināšu | noklabināsim |
| 2. pers. | noklabini | noklabināt | noklabināji | noklabinājāt | noklabināsi | noklabināsiet, noklabināsit |
| 3. pers. | noklabina | noklabināja | noklabinās | |||
Pavēles izteiksme: noklabini (vsk. 2. pers.), noklabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklabinot (tag.), noklabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklabinātu
Vajadzības izteiksme: jānoklabina
1.transitīvs Īsu brīdi klabināt un pabeigt klabināt.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs Ātri, monotoni norunāt.
4.intransitīvs Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Raudupīte lasīja vēlreiz visu diktātu, es atkal noklabināju komatus.
- Un tad es tik skaļi noklabināju zobus, ka visas blusas aiz bailēm aizlikās prom, paslēpjoties kaut kur astē.
- Ar grāmatām, manuprāt, tajā darbā nebija nekāda sakara, tētis nemitīgi pētīja garlaicīgus papīrus un, iegrimis domās, brīdi pa brīdim noklabināja skaitīkļu kauliņus.
- Berlina kungs apsēdās pie pianīna, noklabināja vāku un pārbrauca pāri taustiņiem kaut kādus treļļus, kā nespēdams uzreiz izvēlēties pareizo meldiņu, bet pēc tam sāka klimperēt kaut ko lēnu un mierīgu.
- Midlers ( militāristu tradīcijas, neko nepadarīsi) tūlīt pat ņēmās vicināties ar rokām — viņš paliek kreisajā pusē, Babajs pa labi, bet man, lai arī kas līstu ārā no tās nolādētās bruņotās konservbundžas, jānoklabina aizslēgs un jāiebļaujas " ruki verh".