noklabēt
noklabēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | noklabu | noklabam | noklabēju | noklabējām | noklabēšu | noklabēsim |
2. pers. | noklabi | noklabat | noklabēji | noklabējāt | noklabēsi | noklabēsiet, noklabēsit |
3. pers. | noklab | noklabēja | noklabēs |
Pavēles izteiksme: noklabi (vsk. 2. pers.), noklabiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklabot (tag.), noklabēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklabētu
Vajadzības izteiksme: jānoklab
Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc dažām sekundēm vilciens iebrāzās tumsā, noklabēja un izgaisa.
- Sākumā smagi kā ierūsējuši vilciena vagoni nokrakšķ un noklab visattālākie dūmakainās telpas nostūri.
- Met to raganu zemē, ka zobi noklab!...
- Noklabēja šķiltavas, kambarītī ielauzās riebīga dūmu smaka.
- Atkal kaut kas noklabēja.