noklaiņoties
noklaiņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklaiņojos | noklaiņojamies | noklaiņojos | noklaiņojāmies | noklaiņošos | noklaiņosimies |
| 2. pers. | noklaiņojies | noklaiņojaties | noklaiņojies | noklaiņojāties | noklaiņosies | noklaiņosieties, noklaiņosities |
| 3. pers. | noklaiņojas | noklaiņojās | noklaiņosies | |||
Pavēles izteiksme: noklaiņojies (vsk. 2. pers.), noklaiņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklaiņojoties (tag.), noklaiņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklaiņotos
Vajadzības izteiksme: jānoklaiņojas
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es noklaiņojos pa Eiropu, tā man apriebās ar savām smakām un saspiestību.
- Likās, šis suns ir noklaiņojies pa sētām un ilgi ne ar vienu nav sarunājies, tāpēc tagad jutās, kā sagaidījis savu zvaigžņu stundu.