nodzīt1
Lietojuma biežums :
nodzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
2.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
2.1.Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
2.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
3.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
4.Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
4.1.Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
5.Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
5.1.Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
6.Nostumt lejā, nost, gar (ko).
6.1.Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu).
6.2.Nostumt (visu laikposmu).
6.3.Novirzīt (par parādībām dabā).
7.Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
8.Noskūt.
Stabili vārdu savienojumiNodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli.
8.1.Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
9.Iznīcināt (kārpas, varžacis, izsitumus u. tml.).
9.1.sarunvaloda Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
10.Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
11.sarunvaloda Ļoti novalkāt, nolietot.
12.Izdzīt (vagu).
13.apvidvārds Noplicināt (augsni).
14.apvidvārds Būt par cēloni tam, ka (sniegs) nokūst.
Stabili vārdu savienojumiNespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri