nodzīties
nodzīties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodzenos | nodzenamies | nodzinos | nodzināmies | nodzīšos | nodzīsimies |
| 2. pers. | nodzenies | nodzenaties | nodzinies | nodzināties | nodzīsies | nodzīsieties, nodzīsities |
| 3. pers. | nodzenas | nodzinās | nodzīsies | |||
Pavēles izteiksme: nodzenies (vsk. 2. pers.), nodzenieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodzenoties (tag.), nodzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodzītos
Vajadzības izteiksme: jānodzenas
1.Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
2.Nonākt (materiālās) grūtībās.
3.Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No dienišķā treniņa viņš parasti pārrodas tik nodzinies, ka knapi jaudā nostāvēt kājās.
- Kad, galīgi nodzinies un spēkus zaudējis, tu pārnāci atpakaļ, arī viņi saoda sīvo asiņu un sviedru smaku.
- Igors galīgi nodzinies, pat sejā sakrities, viņam par tām ekologu slepkavībām nedod mieru, un tad vēl Gorčevskis...
- Pieņemu, ka bērns dara savu, jo noskriešanās tam pakaļ sanāk samērā liela, un viss liekais ātri vien nodzenas.
- vecs, vājš, līdz nāvei nodzinies kleperis, — viņa sacīja ar dziļām skumjām un saspringusi ieklausījās — varbūt savās izjūtās, varbūt vakara skaņās.