nodzīt1
nodzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodzenu | nodzenam | nodzinu | nodzinām | nodzīšu | nodzīsim |
| 2. pers. | nodzen | nodzenat | nodzini | nodzināt | nodzīsi | nodzīsiet, nodzīsit |
| 3. pers. | nodzen | nodzina | nodzīs | |||
Pavēles izteiksme: nodzen (vsk. 2. pers.), nodzeniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodzenot (tag.), nodzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodzītu
Vajadzības izteiksme: jānodzen
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
2.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
2.1.Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
2.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
3.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
4.Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
4.1.Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
5.Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
5.1.Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
6.Nostumt lejā, nost, gar (ko).
6.1.Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu).
6.2.Nostumt (visu laikposmu).
6.3.Novirzīt (par parādībām dabā).
7.Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
8.Noskūt.
Stabili vārdu savienojumiNodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli.
- Nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli sarunvaloda, frazēma — nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai
8.1.Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
9.Iznīcināt (kārpas, varžacis, izsitumus u. tml.).
9.1.sarunvaloda Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
10.Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
11.sarunvaloda Ļoti novalkāt, nolietot.
12.Izdzīt (vagu).
13.apvidvārds Noplicināt (augsni).
14.apvidvārds Būt par cēloni tam, ka (sniegs) nokūst.
Stabili vārdu savienojumiNespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt.
- Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt idioma — saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laikam vecās “ nodzītas” tā, ka vairs nav braucamas.
- Seši šīs valsts iedzīvotāji pagājušajā piektdienā nodzina matus pie Venecuēlas vēstniecības.
- Ik pa laikam kaut ko nodzinām, tad kāds apsteidza mūs.
- Dzēru visādas zāles, lai temperatūru nodzītu, bet nekas nepalīdzēja.
- Pēc tam viņš zvilnēja gultā kā nodzīts, spēkus zaudējis dzīvnieks.