nodurt
nodurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noduru | noduram | nodūru | nodūrām | noduršu | nodursim |
| 2. pers. | nodur | nodurat | nodūri | nodūrāt | nodursi | nodursiet, nodursit |
| 3. pers. | nodur | nodūra | nodurs | |||
Pavēles izteiksme: nodur (vsk. 2. pers.), noduriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodurot (tag.), noduršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodurtu
Vajadzības izteiksme: jānodur
1.Durot nonāvēt.
2.Durot atdalīt nost.
3.Pavērst lejup (acis, skatienu); noliekt (galvu).
Stabili vārdu savienojumiNodurt kurmi.
- Nodurt kurmi — veikt dzimumaktu
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kazis kaunīgi nodūra ugunsbrūnās acis un paurbināja zemi ar kaulainu pirkstu.
- Pusgada laikā šī ir trešā reize, kad namsaimnieki nodūruši iebrucējus.
- Pārāk bieži mēs kautri noduram acis un aizmirstam ar sevi palepoties.
- Es viņas pieklājīgo, bet vēso smaidu neizturēju un nodūru acis.
- - Nu jā, - Edīte nodūra acis un iemalkoja vīnu.