nodusmoties
nodusmoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nodusmojos | nodusmojamies | nodusmojos | nodusmojāmies | nodusmošos | nodusmosimies |
2. pers. | nodusmojies | nodusmojaties | nodusmojies | nodusmojāties | nodusmosies | nodusmosieties, nodusmosities |
3. pers. | nodusmojas | nodusmojās | nodusmosies |
Pavēles izteiksme: nodusmojies (vsk. 2. pers.), nodusmojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodusmojoties (tag.), nodusmošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodusmotos
Vajadzības izteiksme: jānodusmojas
1.Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
3.Savienojumā "nevarēt nodusmoties": nevarēt beigt dusmoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un mēģināju pēc tā pasākuma ar viņu kaut ko sarunāt, bet viņa atbildēja, ka viņai atbrauks pakaļ, un es pie sevis nodusmojos: nu, protams, tik smuka meitene jau nevar būt brīva...
- Nodusmojos par to cik nereāli un neloģiski brīžiem tie stāsti.
- Grieta nodusmojusies steidzās uz klēti atpakaļ, un atrod alu no mucas iztecējušu.
- Nodusmojos, ka kāds huligāns aizgriezis bultu uz nepareizo pusi, lai ieriebtu skrējējiem un sāku kāpt augšā kalnā.
- Par to vecene ļoti nodusmojusies, jo viņa bija aizliegusi kalpam tai istabā ieiet, bet meita, kalpu mīlēdama, lūgusi, lai māte viņam piedotu.