uzgrūsties
uzgrūsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgrūžos | uzgrūžamies | uzgrūdos | uzgrūdāmies | uzgrūdīšos | uzgrūdīsimies |
| 2. pers. | uzgrūdies | uzgrūžaties | uzgrūdies | uzgrūdāties | uzgrūdīsies | uzgrūdīsieties, uzgrūdīsities |
| 3. pers. | uzgrūžas | uzgrūdās | uzgrūdīsies | |||
Pavēles izteiksme: uzgrūdies (vsk. 2. pers.), uzgrūdieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgrūžoties (tag.), uzgrūdīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgrūstos
Vajadzības izteiksme: jāuzgrūžas
1.Refl. → uzgrūst1; tikt uzgrūstam.
2.Refl. → uzgrūst2; tikt uzgrūstam.
3.Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
3.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
3.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas, ka uzgrūdās, jā, bet viņš uzgrūdās tur.
- Ļoti daudzi sabīstas no tā, ka suns var virsū uzgrūsties.
- Nospriedis, ka uzgrūdies vecajam Kronem, jo gaisma bijusi pašvaka.
- Viņš pats uzgrūdās virsū sivēnam, kas iztrūcies sāka nelabi kviekt.
- Vīrietis uzbrucis slavenībai, jo tas pūlī tam uzgrūdies.