nobrāzums
nobrāzums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nobrāzums | nobrāzumi |
| Ģen. | nobrāzuma | nobrāzumu |
| Dat. | nobrāzumam | nobrāzumiem |
| Akuz. | nobrāzumu | nobrāzumus |
| Lok. | nobrāzumā | nobrāzumos |
1.Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
2.Rezultāts → nobrāzt 1(2); nobrāzta vieta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abi nogādāti slimnīcā, kur viņiem konstatēta ķermeņa atdzišana un nobrāzumi.
- Lauzta kāja, kāds nobrāzums vai, piemēram, spārna lūzums.
- Par tādiem niekiem kā hematomām, nobrāzumiem pat nav vērts runāt.
- Viņai ir arī nelāga rēta galvā un daudz dīvainu nobrāzumu.”
- komplicēts rokas lūzums, kā arī nobrāzumi un traumētas nieres, jo