noblietēt
noblietēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noblietēju | noblietējam | noblietēju | noblietējām | noblietēšu | noblietēsim |
| 2. pers. | noblietē | noblietējat | noblietēji | noblietējāt | noblietēsi | noblietēsiet, noblietēsit |
| 3. pers. | noblietē | noblietēja | noblietēs | |||
Pavēles izteiksme: noblietē (vsk. 2. pers.), noblietējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noblietējot (tag.), noblietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noblietētu
Vajadzības izteiksme: jānoblietē
1.Blietēt un pabeigt blietēt.
2.apvidvārds Kārtīgi nopērt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nepieciešams rūpīgi noblietēt smilšu kārtu, lai bruģis nenosēstos brīvajās vietās.
- Pēc tam ceļa posms cauri ciemam 500 metru garumā kārtīgi noblietēts.
- Šķembu slāni ber aptuveni 15-20 cm biezumā un to noblietē.
- Visbiežāk ziema ik gadu baudīja lietu, kas noblietēja putekļus.
- Tādēļ pat viens Marijas ielas kvartāls tik noblietēts, pārsātināts.