noblēt
noblēt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noblēju | noblējam | noblēju | noblējām | noblēšu | noblēsim |
| 2. pers. | noblēj | noblējat | noblēji | noblējāt | noblēsi | noblēsiet, noblēsit |
| 3. pers. | noblēj | noblēja | noblēs | |||
Pavēles izteiksme: noblēj (vsk. 2. pers.), noblējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noblējot (tag.), noblēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noblētu
Vajadzības izteiksme: jānoblēj
Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — viņš noblēja, neatraudams acis no viņas kailajām krūtīm.
- — Cik skaisti esat iekārtojusies, — es noblēju.
- — Marfas kundze lika padevīgi ziņot jūsu augstdzimtībām, — aizrīdamies noblēja puišelis, — ka gribētu jums pateikt ko ļoti svarīgu...
- Kāds, kas sagaida pie ieejas, – viņš skaļi noblēj pa visiem " Sušiem" un iesūc vēl vienu malku, lai Garajam ar Bārdu būtu laiks sagremot informāciju.
- Tad kāpēc reizi četros gados Latvijas pilsoņi kā auni stājas rindā, lai, saņēmuši kārtējo siena ( lasi, reklāmas) devu, noblētu ( lasi, nobalsotu) par naskākajiem cirpējiem?