noblese
noblese sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | noblese | nobleses |
| Ģen. | nobleses | noblešu |
| Dat. | noblesei | noblesēm |
| Akuz. | noblesi | nobleses |
| Lok. | noblesē | noblesēs |
Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cildenums, noblese un pašcieņa nolasāmi portretējamās stājā un sejas izteiksmē.
- Nepiespiesti guļošā Lūcija šķiet kā bezrūpīga odaliska, viņas figūrā un sejas izteiksmē nojaušama pašcieņa, noblese un pašpārliecinātība.
- Arvīda Ozoliņa Rozes gars izcēlās ar klasiskā stila tīrību, dejas vieglumu un ritmiskumu, kā arī saistīja ar emocionālu, dziļi izjustu strāvojumu, lielu izteiksmes noblesi.
- Jēgere-Freimane stāsta, ka teātra direktors Pēteris Ozoliņš, rakstot atmiņas par Daci Akmentiņu, varēja paturēt “ īstu gara noblesi, kas spēja pacelties pāri aizvainotam, patmīlīgam sarūgtinājumam” ( MMDz, 57. lpp.).