nošmiukstināt
nošmiukstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošmiukstinu | nošmiukstinām | nošmiukstināju | nošmiukstinājām | nošmiukstināšu | nošmiukstināsim |
| 2. pers. | nošmiukstini | nošmiukstināt | nošmiukstināji | nošmiukstinājāt | nošmiukstināsi | nošmiukstināsiet, nošmiukstināsit |
| 3. pers. | nošmiukstina | nošmiukstināja | nošmiukstinās | |||
Pavēles izteiksme: nošmiukstini (vsk. 2. pers.), nošmiukstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošmiukstinot (tag.), nošmiukstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošmiukstinātu
Vajadzības izteiksme: jānošmiukstina
1.Īsu brīdi šmiukstināt un pabeigt šmiukstināt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķiet, tas gandrīz arī izdevās, jo pāžs kaut ko skarbi izkliedza savā plebejiskajā izloksnē un divas reizes nošmiukstināja pikantu, savītu ādas sloksnīti pār spītnieces vēderu; tā pierima, bet joprojām neizdvesa ne skaņas un turpināja lauzties.