nošmīkstēt
nošmīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošmīkstu | nošmīkstam | nošmīkstēju | nošmīkstējām | nošmīkstēšu | nošmīkstēsim |
| 2. pers. | nošmīksti | nošmīkstat | nošmīkstēji | nošmīkstējāt | nošmīkstēsi | nošmīkstēsiet, nošmīkstēsit |
| 3. pers. | nošmīkst | nošmīkstēja | nošmīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošmīksti (vsk. 2. pers.), nošmīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošmīkstot (tag.), nošmīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošmīkstētu
Vajadzības izteiksme: jānošmīkst
Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
Avoti: LLVV