nošmiukstēt
nošmiukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošmiukstu | nošmiukstam | nošmiukstēju | nošmiukstējām | nošmiukstēšu | nošmiukstēsim |
| 2. pers. | nošmiuksti | nošmiukstat | nošmiukstēji | nošmiukstējāt | nošmiukstēsi | nošmiukstēsiet, nošmiukstēsit |
| 3. pers. | nošmiukst | nošmiukstēja | nošmiukstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošmiuksti (vsk. 2. pers.), nošmiukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošmiukstot (tag.), nošmiukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošmiukstētu
Vajadzības izteiksme: jānošmiukst
Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – tumsā nošmiukstēja sirpis.