narodovoļcs
narodovoļcs [narodoˈvoļcs] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | narodovoļcs | narodovoļci |
| Ģen. | narodovoļca | narodovoļcu |
| Dat. | narodovoļcam | narodovoļciem |
| Akuz. | narodovoļcu | narodovoļcus |
| Lok. | narodovoļcā | narodovoļcos |
Narodņiku organizācijas "Narodnaja voļa" loceklis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav izslēgts, ka arī par Oktobra revolūciju mums jāpateicas krietnajiem narodovoļciem.
- Revolucisms tikko min Steņku, tad dekabristus, tad narodovoļcus.
- Visādi Narodovoļci utt.