narodņiks
narodņiks [naˈrodņiks] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | narodņiks | narodņiki |
Ģen. | narodņika | narodņiku |
Dat. | narodņikam | narodņikiem |
Akuz. | narodņiku | narodņikus |
Lok. | narodņikā | narodņikos |
Narodņicisma piekritējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Narodņiku kustības idejas Centrālajā un Austrumeiropā materializējās zemnieku partiju veidolā.
- Krievu revolucionāram Ļeņinam bija noraidošs viedoklis par utopiju un " narodņikiem".
- Bet uz Krievijas narodņikiem populisma apzīmējums tika transformēts.”
- Narodņiki iestājās par industrializācijas nepieciešamību, taču noliedza, ka Krievijai būtu piemērojams Rietumu pasaules industrializācijas modelis.
- Atšķirībā no narodņikiem, viņiem nebija jāmeklē ceļš pie cilvēkiem, jo viņi paši bija šīs kustības kodols.”