narodņicisms
narodņicisms [naˈrodņicisms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | narodņicisms | narodņicismi |
| Ģen. | narodņicisma | narodņicismu |
| Dat. | narodņicismam | narodņicismiem |
| Akuz. | narodņicismu | narodņicismus |
| Lok. | narodņicismā | narodņicismos |
Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Narodņicisms
- Tā kā partijas sākotnējais kodols bija vairākas narodņiku grupas, tad ideoloģiski viņi bija narodņicisma mantinieki, lai arī liela ietekme uz partijas ideoloģiju atstāja arī Eduarda Bernšteina idejas.
- Narodņicisms ( , no " народ" — 'tauta') kā sociāla parādība un narodņiki ( ) kā tās pārstāvji bija sociāli aktīva kustība Krievijas impērijā, kas visspilgtāk izpaudās 19. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.
- Orvela pozīciju balsta ne vien instinktīvs narodņicisms , bet arī dziļi pārdomāta filozofija
- Tie bijuši CAA 85 254 AB 8 , kas bija konstitucionālo demokrātu kadetu , avīze , žurnāli CAA 5 1 30 BAB 2 , kas sludināja narodņicismu , un 2 5 5 K 9 8