nakšņot
nakšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nakšņoju | nakšņojam | nakšņoju | nakšņojām | nakšņošu | nakšņosim |
| 2. pers. | nakšņo | nakšņojat | nakšņoji | nakšņojāt | nakšņosi | nakšņosiet, nakšņosit |
| 3. pers. | nakšņo | nakšņoja | nakšņos | |||
Pavēles izteiksme: nakšņo (vsk. 2. pers.), nakšņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nakšņojot (tag.), nakšņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nakšņotu
Vajadzības izteiksme: jānakšņo
nakšot apvidvārds[ME ]
Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur).
PiemēriLai kā arī būtu, pēc šī brauciena es katru rītu atradu ziedu pušķi pie klētiņas, kur nakšņoju.
- Lai kā arī būtu, pēc šī brauciena es katru rītu atradu ziedu pušķi pie klētiņas, kur nakšņoju.
- Reizēm pilsētā viņas mēdza nakšņot pie Minnas kundzes.
- Domāju, vai svešinieks dosies nakšņot traktierī, vai paliks mūsu šaurajā namā.
- Pēc izrādes Marta palika nakšņot Santas mājās.
- Nakšņosi pie manis?
- Nebrīnīšos, ja liks nakšņot zirgu stallī.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit