nīcīgums
Lietojuma biežums :
nīcīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nīcīgums | nīcīgumi |
| Ģen. | nīcīguma | nīcīgumu |
| Dat. | nīcīgumam | nīcīgumiem |
| Akuz. | nīcīgumu | nīcīgumus |
| Lok. | nīcīgumā | nīcīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vien pa brīdim runu pie atvērtā kapa pārtrauca veco mauku īsie, histēriskie vaidi ( visticamāk, neviens cits neizjūt sāpīgāk miesas nīcīgumu un tai draudošo sabrukuma katastrofu) un dokeru sēcošā ieklepošanās un šņaucieni, bet Bandura nevarēja zināt, vai tas patiešām bija klepus vai skarba jūrnieciska raudāšana, vīrišķs raudu surogāts, tas pats nopūtu un asaru erzacs, ar kuru viņš pavadīja savu runu.
- Nebija neviena paklājiņa, nevienas biezas, bārkstainas galdsegas, neviena spilvena, nevienas vāzes ar dārza un lauka puķu pušķiem, kuru vieta nebūtu rūpīgi apdomāta vismaz divdesmit reižu; nebija neviena Gdaņskas skapja, nevienas konsoles, neviena franču armuāra, kuru, caur sakostiem zobiem lādēdamies, kalpi nebūtu stumdījuši vismaz duci reižu; savukārt sienas tagad rotāja ne tikai senču portreti, bet arī padsmit gleznas, kas bija rūpīgi izraudzītas pēc to nozīmes un nolūka, un tā muižā bija uzradusies ne vien ziedu vītnes ieskauta flāmu Vissvētākā Jaunava, kura aizceļoja uz kapelu, bet arī no prūšu tirgoņiem pirktas medību ainas, tāpat glezna ar puķēm, augļiem un kukaiņiem, starp kuriem bija attēlotas dzīves nīcīguma zīmes – izmētātas kārtis un spēļu kauliņi, un pat diezgan nepiedienīgs gleznojums no romiešu pagāniskās vēstures, kurā viscaur sodrējains Marss turēja aiz krūtsgala apaļīgu Veneru un kura, nonākusi tieši pretī Norvaišu alkovam, vakaros ne tikai mudināja pāri uz nebēdnīgu ķiķināšanu, bet reizēm iesvēla arī iekāri pamazām novecojošā Jona Motiejus cirkšņos.
- Pretstatā gudrajam Salamanam bagātais vīrs nedomāja par bagātības nīcīgumu, dzīves īsumu un nāvi.
- Arīdzan šajā grāmatiņā ir veltīta nodaļa tematam par nīcīgumu un nāvi, kur ievadā ir minēti šādi Budas vārdi, kas tikpat labi varētu būt arī, piemēram, stoicisma filosofu Marka Aurēlija vai Epiktēta vārdi: " Šī pasaule pastāvīgi mainās.
- Par to N. Fioletovs raksta: " Cilvēka dvēsele, kura nav cietusi, nav izjutusi ne vētras, ne satraukumus un cīņas, pati bieži vien pārklājas ar nīcīguma, banalitātes, pašapmierinātības garozu, un tai rodas draudi ieslīgt inerces stāvoklī un nāvējošā mierā.