nicība
nicība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nicība | nicības |
| Ģen. | nicības | nicību |
| Dat. | nicībai | nicībām |
| Akuz. | nicību | nicības |
| Lok. | nicībā | nicībās |
Vispārināta īpašība → nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nicīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, viņa vienaldzība un nicība pret paša nāvi ir pelnījusi īpašu pēcteču attieksmi, ko tā arī saņem.
- Dimitrijs stāvēja, rokas sakrustojis, galvu lepni izslējis, nekustīgs kā statuja, kā nicības pilns tēls, neteikdams ne vārda.
- Gētes ritmi un atskaņas manā prātā – pats nezinu, kā radās: “ Pārvarot nīcību, atmetot nicību, sirdī sev ticību iedēsti, draugs!
- Vairai Vīķei-Freibergai piesmaciņu dod viņas korporeles stāžs; ALA ( ASV latviešu apvienība), kam viņa teica akadēmiskas svētku runas; zināma bezcerība un nicība, vērtējot Ljas latviešus.
- Un tagad viņš gara acīm redzēja sevi laipojam cauri šim pūlim līdz tualetei un tad lēni spraucamies atpakaļ, visiem noraugoties uz viņu ar žēluma, nicības vai izsmiekla pilniem skatieniem.