nicinājums
nicinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nicinājums | nicinājumi |
| Ģen. | nicinājuma | nicinājumu |
| Dat. | nicinājumam | nicinājumiem |
| Akuz. | nicinājumu | nicinājumus |
| Lok. | nicinājumā | nicinājumos |
Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prasības pēc šādas atbildības spēj izsaukt vairs tikai riebumu un nicinājumu.
- Bet slimnieks ekstāzē ieplestām acīm uz šiem abiem raugās neizsakāmā nicinājumā.
- Viņš vairs neizjuta pret mūžņiem tādu pārākumu un nicinājumu kā senāk.
- viņš apliecina pilnīgo nicinājumu, kuru Saipūra jūt pret Kontinentu!”
- Stiprākie, zīmogo ar nicinājumu laikabiedrus un norāda uz labāku nākotni.