mīkstčaulība
mīkstčaulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstčaulība | mīkstčaulības |
| Ģen. | mīkstčaulības | mīkstčaulību |
| Dat. | mīkstčaulībai | mīkstčaulībām |
| Akuz. | mīkstčaulību | mīkstčaulības |
| Lok. | mīkstčaulībā | mīkstčaulībās |
Vispārināta īpašība → mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es to neatzīstu, jo tas vedina uz mīkstčaulību un slinkumu.
- Kristīne aizver acis, viņa nespēj izturēt vīra mīkstčaulību.
- Kā norādīts blakuslēmumā, Pundurs tiesas sēdē izteicās, ka tiesa iet Nazarova pavadā, ka tiesa nav ieinteresēta objektīvā lietas izskatīšanā un šāda mīkstčaulība nav pieļaujama.
- Šie piemēri raksturo mūsu Latvijas pēdējo laiku modi, kas katram atsevišķam cilvēkam varbūt ir sava veida protests pret klišejām, korumpētību, apspiestību, varmācību, paša mīkstčaulību vai tml.
- Mēs stāvēsim kā mūris un šausim līdz pēdējai patronai," Zatlers noskalda pats un pieprasa, lai šī apņēmība, nevis neizlēmīga " mīkstčaulība un luncināšanās" skanētu arī no valsts augstāko amatpersonu mutes.