mīkstčaulis
mīkstčaulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mīkstčaulis | mīkstčauļi |
Ģen. | mīkstčauļa | mīkstčauļu |
Dat. | mīkstčaulim | mīkstčauļiem |
Akuz. | mīkstčauli | mīkstčauļus |
Lok. | mīkstčaulī | mīkstčauļos |
mīkstčaule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mīkstčaule | mīkstčaules |
Ģen. | mīkstčaules | mīkstčauļu |
Dat. | mīkstčaulei | mīkstčaulēm |
Akuz. | mīkstčauli | mīkstčaules |
Lok. | mīkstčaulē | mīkstčaulēs |
1.Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks.
2.Ola ar mīkstu čaulu.
3.novecojis Ātri izaudzis koks ar gludu mizu.
Avoti: LLVV, KiV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādēļ tirgotāji pa lielākai daļai izaudzina mīkstčauļus”.
- Bet īstus vīrus, ne kādus nebūt mīkstčauļus.
- Nebaidieties no tā, ka viņi varētu izaugt mīkstčauļi – zēni ļoti alkst pēc mīlestības.
- vai esmu bailīgs mīkstčaulis?
- Personības iezīmju " atlase" ir būtiska: varonis – tēvadēls – nevar būt galīgs mīkstčaulis un neglītenis, vismaz ne pasakas finālā.