mīkstčaulīgums
mīkstčaulīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mīkstčaulīgums | mīkstčaulīgumi |
Ģen. | mīkstčaulīguma | mīkstčaulīgumu |
Dat. | mīkstčaulīgumam | mīkstčaulīgumiem |
Akuz. | mīkstčaulīgumu | mīkstčaulīgumus |
Lok. | mīkstčaulīgumā | mīkstčaulīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Izraēlu apdraudēja filistiešu karaspēks un Dāvids sastapās ar patieso mīkstčaulīguma stāvokli savas armijas vidū, viņš jau atkal bija tas, kurš nekavējās reaģēt.
- Vispār gan jāatzīst, ka Left Banke spēlētā baroka popmūzika visai izteikti atbilst tam, lai tās klausītājus kaustītu par pārmērīgu mīkstčaulīgumu un neatbilstību maskulīnās pasaules standartiem.
- Ja palasa sieviešu periodiku, var tikai nobrīnīties, cik maz sievietei vajag, lai viņa tiktu nosauktu par " stipru un uzņēmīgu", un, vēl vairāk ir jābrīnās, cik lielā mērā sabiedrība ir gatava pievērt acis uz sievietēm tik bieži raksturīgo gļēvumu, mīkstčaulīgumu, egoismu, stulbumu, aprobežotību un zemiskumu.