mācīt
Lietojuma biežums :
mācīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
PiemēriTālaika labākie skolotāji viņam mācīja matemātiku, astronomiju un metafiziku, tomēr krūtīs Gautama juta slēpjamies savādi neskaidru un mokošu jautājumu.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiMācīt (kādu) amatā. Mācīt (kādu) darbā.
Tulkojumiteach, learn.
1.1.Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
PiemēriKļuvis par budistu mūku, Padma Sambava sāka apceļot Indiju un mācīt cilvēkus.
1.2.lieto: reti Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
PiemēriStarp studentiem jokojām, ka Lauku inženieru fakultātē mūs māca par zinātniekiem, jo jāzina ir viss!
1.3.Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml).
PiemēriMums, puikām, skolotāja Č. neko nemācīja, meitenēm tikai vingrošanu, bet visas līdz pēdējai viņu nevarēja ciest.
1.4.Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
PiemēriSēž abi savā nodabā, par Strazdu runā, ar tenkām apmainās, krodziniekam labas manieres māca.
1.5.Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
PiemēriCirka dresētāji, mācot sunim kādu triku, izvēlas savu apmācības metodi.
2.Dot padomu, norādījumu, pamācīt.
PiemēriIeraudzījis Brunonu, karalis Netimers par viņu ļoti smējās — mūka drēbēs ietērpies klaidonis vēl mācīs, kā jādzīvo!
2.1.intransitīvs
2.2.Pārmācīt, sodīt.
Piemēri- Kāds jums labums, ja mani " mācīdami" nobeigsiet?
3.Paust (noteiktu uzskatu, atziņu).
PiemēriJēzus mums māca svētīt tos, kuri mūs sāpina (skat. Mateja evaņģēliju 5:44), bet kā to darīt?
3.1.Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
PiemēriDabas zinātnes māca, ka pirmo Dievs esot radījis zvēru, bet pēc tam viņu pārtaisījis par cilvēku.
Avoti: LLVV, T, MLVV
Korpusa piemēri:šeit