mutuļot
Lietojuma biežums :
mutuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
1.1.transitīvs Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
2.parasti formā: trešā persona Strauji plūst apļveidā; spēcīgi viļņoties.
3.parasti formā: trešā persona Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
4.Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
4.1.Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
5.Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri