mutulis
mutulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mutulis | mutuļi |
| Ģen. | mutuļa | mutuļu |
| Dat. | mutulim | mutuļiem |
| Akuz. | mutuli | mutuļus |
| Lok. | mutulī | mutuļos |
2.Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē).
3.Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
4.apvidvārds Rumba (ratu).
Avoti: LLVV, TlV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zilā dūmu mutulī ietinušies, tumši silueti salīkuši pie spēļu automātiem.
- Nakts melnumā olainiešus pamodināja sprādzieni, ugunsgrēka liesmas un dūmu mutuļi.
- Durvis ir izkritušas un tur laužas ārā liesmu un dūmu mutuļi.
- Pa zāles logiem redzams šausmīgs ugunsgrēks, liesmas un dūmu mutuļi.
- Līdz viņam atplūda kodīgi dūmu mutuļi, kājas savilka sāpīgi krampji.