murmulēt
murmulēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | murmulēju | murmulējam | murmulēju | murmulējām | murmulēšu | murmulēsim |
| 2. pers. | murmulē | murmulējat | murmulēji | murmulējāt | murmulēsi | murmulēsiet, murmulēsit |
| 3. pers. | murmulē | murmulēja | murmulēs | |||
Pavēles izteiksme: murmulē (vsk. 2. pers.), murmulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: murmulējot (tag.), murmulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: murmulētu
Vajadzības izteiksme: jāmurmulē
1.sarunvaloda, transitīvs Murmināt; neskaidri runāt.
Tulkojumimurmur, mutter, grumble, croak.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Zigis, turpat stāvot, apmulsis murmulēja.
- – Mārtiņš iesnu dēļ murmulēja kā no mucas.
- Tikai nemurmulē, ka nekā tāda nav!
- , necilvēcīgais koka rumpis, Teofāns murmulēja.
- – grīdas birste mazliet satrūkusies murmulēja.