Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
murmināt
murmināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.murminumurmināmmurminājumurminājāmmurmināšumurmināsim
2. pers.murminimurminātmurminājimurminājātmurmināsimurmināsiet, murmināsit
3. pers.murminamurminājamurminās
Pavēles izteiksme: murmini (vsk. 2. pers.), murminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: murminot (tag.), murmināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: murminātu
Vajadzības izteiksme: jāmurmina
1.Klusu, ātri, neskaidri teikt, runāt.
Saistītās nozīmesmurkšķināt, purpināt, murmulēt, murmuļot.
Sinonīmi
murkšķināt1 sarunvaloda — Murkšķēt (1).
purpināt1 transitīvs — Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
murmulēt1 sarunvaloda, transitīvs — Murmināt; neskaidri runāt.
murmuļot1 sarunvaloda, transitīvs — Murmināt.
murkšķēt1 — Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt.
murdēt3 — Paklusu, neskaidri runāt.
murināt1 — Murmināt.
bubināt2 sarunvaloda — Klusi, neskaidri teikt, sacīt; murmināt.
Tulkojumimurmur, mutter, grumble, croak.
(LV plašāka nozīme) murmur, mutter, grumble, croak, gnarl
make complaining remarks or noises under one's breath; "she grumbles when she feels overworked"
(LV plašāka nozīme) murmur
speak softly or indistinctly; "She murmured softly to the baby in her arms"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiMurmināt zem deguna.
1.2.pārnestā nozīmē, intransitīvs Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
2.apvidvārds Burbuļot, urdzēt.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Sieva jau smagi elpoja un drebēja, murminādama kaut ko nesakarīgu.
  • Sasietā Salome krēslā sēdēja bāla kā no papīra un nesakarīgi murmināja:
  • – Jā, jā, tā ir, – pīrāgi murmināja.
  • – Nu nē, atkal tas Pēčurumba, – murmināja Čībiņa.
  • Vai puika maz kādreiz paņems rokā grāmatu, – Mati murmināja.
Vairāk piemēru ...