mundrums
mundrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mundrums | mundrumi |
| Ģen. | mundruma | mundrumu |
| Dat. | mundrumam | mundrumiem |
| Akuz. | mundrumu | mundrumus |
| Lok. | mundrumā | mundrumos |
Vispārināta īpašība → mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tējā esošās vielas attīra organismu, savukārt kofeīns – sniedz mundrumu.
- – mundruma skrējiens ar pārsteigumiem Rambulītes upē „ Vīns vieno!”
- Tāds dzēriens nebūs pārlieku ass, bet sniegs nepieciešamo mundruma devu.
- Mundruma pilnais šovs “ Vakars uz dīvāna” 9.novembrī plkst.
- Kam mundruma un apņēmības bija gana, devās astoņu kilometru distancē.