mundrība
mundrība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mundrība | mundrības |
| Ģen. | mundrības | mundrību |
| Dat. | mundrībai | mundrībām |
| Akuz. | mundrību | mundrības |
| Lok. | mundrībā | mundrībās |
Vispārināta īpašība → mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mundrums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Tauna šaurais miteklis un vēl gleznotāja Milta darbnīca zibeņoja un dārdēja bohēmas negaisīgajās mundrībās.
- Cienīgstēvs pagrieza uz mani nespulganās acis, grūti nopūtās un sacīja bez mundrības, it kā bez samaņas:«Šur un tur, it nekur, nezinu ne šā, ne tā.»